Sahl Hasheesh: privāta motorlaiva uz Orange Island, snorkelēšana un parasailings

Vairums cilvēku iepazīst Orange Island no pārpildītas dienas laivas margām, gaidot rindā savu kārtu pie trapa. Jūs dodaties pa citu ceļu. Motorlaiva pie piestātnes ir rezervēta tikai jūsu grupai, un tiklīdz virves tiek atraisītas, krasta līnija sāk palikt aiz muguras.

Divdesmit minūtes vēlāk motors apklust, un līdz ar to pazūd arī troksnis. Jūs nolaižaties pār bortu ūdenī, kas ir tik dzidrs, ka korpuss šķiet peldam nekur, un rifs paceļas jums pretī — papagailzivis rosās pie koraļļiem, zivju bars veras vaļā un aizveras ap jūsu rokām, jūras dibens slīpi zūd tumšākā zilumā. Laiks tur lejā uzvedas dīvaini. Jūs uzpeldat, dodaties uz otro rifu un tāpat pazaudējat vēl pusstundu.

Tad tiek uzvilkta drošības josta, trose atlaižas vaļīgāk, un jūra, kuras iekšpusē jūs tikko bijāt, atveras zem jums — rifi, kurus snorkelējāt, salas baltais izliekums, jūsu paša laiva kā mazs spilgts siluets lejā. Lielākā daļa atvaļinājuma rit pēc kāda cita pulksteņa: bufetes stundas, autobusa grafiki, laiva, kas atiet, kad pēdējais pasažieris ir klāt. Šajās dažās stundās nekas nestāv rindā un nekas netiek dalīts.

Jūs atgriežaties smiltīs līdz pēcpusdienas vidum, sālij žūstot uz ādas, un liela daļa dienas vēl priekšā — šāda ceļošanas veida klusais ieguvums. Sala joprojām saņem savu pusotru stundu, rifi joprojām saņem savas divas apstāšanās, debesis joprojām saņem savas desmit minūtes. Atmiņā paliek brīdis, kad motors apklusa un Red Sea kļuva pilnīgi kluss.